NE VISS IR ZELTS KAS SPĪD…

IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE???

Valstiski ATZĪTI un NEATZĪTI DIPLOMI???

KAS TAS IR - STARPTAUTISKAIS SERTIFIKĀTS???

Kaut arī pēdējā laikā daudz tiek runāts par skolu, koledžu licencēšanu un akreditāciju, kā arī par valsts atzītiem vai neatzītiem diplomiem, augstskolu, koledžu, skolu  absolventiem vēl joprojām bieži rodas problēmas tādēļ, ka tie nav laikus painteresējušies par savas mācību iestādes vai programmas statusu vai arī ir noticējuši maldinošai informācijai, to nepārbaudot. Lai savu laiku, naudu un spēkus netērētu veltīgi, būtu vēlams iegaumēt dažas būtiskas lietas, kas attiecas uz studijām Latvijas augstskolās, koledžās, skolās, diplomu atzīšanu, studijām ārvalstu filiālēs Latvijā un studijām ārzemēs.

Studijas Latvijā

Skolas, koledžas Latvijā var būt vai nu valsts, vai juridisku personu dibinātas.

Ja skolu dibina juridiska persona, tai ir nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas izdota licence. Licence dod  skolai tiesības uzsākt licencēto studiju programmu īstenošanu un savā vārdā (valstiski šie diplomi nav atzīti) izsniegt izglītības dokumentu pēc studiju programmas apguves. Augstskolai, koledžai vai skolai bez licences nav tiesību uzņemt studentus un īstenot studiju programmas.

Izsniegt absolventiem valsts atzītus diplomus par izglītības iegūšanu drīkst tikai tās skolas, koledžas kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu.

To skolu saraksts, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par izglītības iegūšanu, kā arī šajās akreditēto studiju programmu nosaukumi tiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” katra mācību gada beigās.

Informāciju par to, kādas skolas un studiju programmas ir licencētas un akreditētas, var iegūt Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrā, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamentā vai Akadēmiskās informācijas centrā.

Kādēļ ir svarīgi, lai iegūtais diploms būtu valsts atzīts? Tiesības izsniegt valsts atzītu diplomu nozīmē, ka akreditācijas procesā skolas darba organizācija un resursu kvalitāte, kā arī attiecīgās studiju programmas kvalitāte ir izvērtēta un atzīta par atbilstošu vismaz noteiktam minimālajam līmenim. Tam, vai diploms ir vai nav valsts atzīts, ir izšķiroša nozīme diploma atzīšanai ārzemēs (skat. tālāk). Bez tam diploms, kas nav valsts atzīts, nenodrošina attiecīgās izglītības atzīšanu, turpinot mācības citā skolā vai arī stājoties darbā Latvijā, īpaši valsts iestādēs.

Diplomu atzīšana

Dažas mācību iestādes reklamē savas programmas kā “atbilstošas Eiropas standartiem” vai diplomus kā “starptautiski atzītus" skolas, koledžas, maģistra, bakalaura u.c. diplomus. Uz šādiem apgalvojumiem nevajadzētu paļauties, jo:

Kaut arī tiek domāts par Eiropas valstu izglītības sistēmu tuvināšanu, ar nelieliem izņēmumiem šobrīd Eiropā nav kopīgu standartu izglītībai. Izglītība Eiropas valstīs ir attīstījusies pa dažādiem ceļiem un rezultātā izglītības sistēmas un standarti ir atšķirīgi;

Latvija ir parakstījusi un ratificējusi Lisabonas konvenciju, tomēr saskaņā ar šo konvenciju diplomu atzīšanas procesā katrs diploms tiek izskatīts individuāli tajā valstī, kur atzīšana tiek pieprasīta, izņemot gadījumus, ja ir noslēgti starpvalstu līgumi par savstarpēju diplomu atzīšanu. Latvija pagaidām nevienu šādu līgumu nav parakstījusi. Sagatavošanas stadijā atrodas līgums ar Vāciju un Baltijas valstu (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) līgums par savstarpēju diplomu atzīšanu.

Diploms tiek pielīdzināts atbilstošākajai kvalifikācijai tās valsts sistēmā, kurā atzīšana tiek pieprasīta. Tādējādi viena un tā paša diploma atzīšanas rezultāti dažādās valstīs var būt atšķirīgi (jo tie tiek “piemērīti” dažādām izglītības sistēmām) un nevar runāt par diploma “starptautisku atzīšanu” kopumā. Bez tam arī vienas skolas izsniegto diplomu liktenis vienā un tajā pašā valstī var būt atšķirīgs atkarībā no atzīšanas mērķa (vai tā īpašnieks vēlas strādāt savā profesijā, vai turpināt mācības) un citiem kritērijiem.

Lai arī nav iespējams konkrēti paredzēt, kā kāds Latvijas skolas diploms tiks novērtēts kādā citā valstī, viens no svarīgākajiem vērtēšanas kritērijiem visās Eiropas valstīs ir kopīgs - diplomam jābūt valsts atzītam tajā valstī, kurā tas piešķirts. Eiropas Padomes Rekomendācijas ārzemju kvalifikāciju novērtēšanai iesaka rūpīgi apsvērt iespēju atturēties no diploma tālākas vērtēšanas, ja tiek noskaidrots, ka tas nav atzīts valstī, kurā piešķirts.

Studijas ārvalstu augstskolu filiālēs Latvijā

Dažas firmas un mācību iestādes piedāvā studēt Latvijā, iegūstot ārvalstu (visbiežāk Anglijas,  Krievijas vai ASV) diplomus. Saskaņā ar likumu, ārvalstu skolas filiāli Latvijā var atvērt, ja tā ir valstiski atzīta savā valstī un Latvijas izglītības un zinātnes ministrija ir devusi atļauju filiāles dibināšanai. Ja šādā veidā dibināta filiāle Latvijā tiek akreditēta, tā iegūst tiesības izsniegt Latvijā atzītus izglītības dokumentus.

Ārzemju izglītības iestāžu filiālēm, kuru dibināšanai izglītības un zinātnes ministrijas atļauja nav dota, nav tiesību uzņemt studentus un īstenot studiju programmas.

Šobrīd Latvijā šāda atļauja nav dota nevienas ārvalstu augstskolas, koledžas, skolas filiālei, tātad tās Latvijā darbojas nelikumīgi.
 
Arī starptautiskā Lisabonas diplomatzīšanas konvencija paredz, ka diplomi, kas piešķirti, vienas valsts skolas filiālei darbojoties otrā valstī, var tikt atzīti tikai tad, ja tās kvalitāti kontrolē   valsts, kurā darbojas filiāle. Tā kā, piemēram, daudzas skolu filiāles Latvijā darbojas nelikumīgi un nav akreditētas, tajās izsniegtie diplomi nav atzīstami ne Latvijā, ne citās valstīs.

Dažas no šīm iestādēm sauc sevi nevis par filiālēm, bet par attiecīgo ārvalstu augstskolu "konsultāciju punktiem”, “pārstāvniecībām” u.c. Studijas un eksaminācija šajos “konsultāciju punktos” pārsvarā tiek realizētas uz vietas nevis neklātienes studiju formā, tādēļ tie faktiski ir filiāles, kas darbojas bez licences.

Izglītības apguves veidi

Ir vairāki izglītības apguves veidi, formas un katrai no tām ir sava funkcija, mērķis un nozīme, kuras ne vajadzētu jaukt.

Izglītības likuma 1.pants.  definē šos izglītības veidus ;
1) FORMĀLĀ IZGLĪTĪBA — sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments;

3) interešu izglītība (NEFORMĀLĀ) - personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;  (HOBIJA LĪMEŅA IZGLĪTĪBA.)

Kura tad no izglītības veidiem ir man piemērota ja es vēlos saņemt
VALSTISKI ATZĪTU DIPLOMU?
 

Profesionālās( formālās)  izglītības programmu veidi KURI DIPLOMI IR VALSTISKI ATZĪTI (piešķir kvalifikāciju):
• profesionālās pamatizglītības programmas un arodizglītības programmas; (Profesionālās pamatizglītības un arodizglītības programmās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tai aprit 15 gadi. )

• profesionālās vidējās izglītības programmas (Profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves. )

• pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītības) programmas ( Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības ieguves.)

• profesionālās tālākizglītības programmas ( Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni, persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma, kā arī profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, persona tiek uzņemta pēc arodizglītības vai vidējās izglītības ieguves.)

IZGLĪTĪBAS programmas kuras nepiešķir kvalifikāciju un NEDOD TIESĪBAS STRĀDĀT PROFESIJĀ:
• profesionālās pilnveides izglītības programmas - KAD IR PROFESIJA TO VAR PILNVEIDOT (Uzņemšana profesionālās pilnveides izglītības programmās netiek reglamentēta.)

• neformālā izglītība - savam priekam.

Studijas ārzemēs

Mūsdienās ir diezgan plašas iespējas studēt ārzemēs, taču uzmanieties - neatzītus izglītības diplomus iespējams iegūt ne tikai Latvijā, bet arī citur. Kaut arī vārdi “studēt ārzemēs” izklausās nopietni un svarīgi, tas vēl nebūt nenozīmē, ka tur iegūtie diplomi tiks atzīti Latvijā vai citās valstīs. Lai, studijas beidzot, nepiedzīvotu vilšanos, pirms doties ceļā, vajadzētu noskaidrot vai un kā iegūtais diploms tiks atzīts Latvijā.

Pirmkārt, nepieciešams noskaidrot, vai skola, uz kuru dodaties, ir atzīta tajā valstī, kur tā darbojas. Arī Latvijā šis ir pirmais kritērijs, atzīstot ārvalstu diplomus.

Otrkārt, nepieciešams konkrēti uzzināt, kādā programmā jūs mācīsieties un kāds grāds vai diploms tiek piešķirts, šo programmu sekmīgi pabeidzot. Tas ir svarīgi tādēļ, ka, piemēram, pēc Latvijas bakalaura grāda iegūšanas jūs varat nokļūt gan tādā programmā, kur šāda līmeņa izglītība ir nepieciešams iestāšanās priekšnoteikums, gan tādā, kurā uzņem arī pēc vidējās izglītības un maģistra līmeņa izglītības iegūšanas. Mācoties šādās atšķirīgās programmās vienādu laika periodu, piemēram, 1.5 gadus, pirmajā gadījumā jūs iegūstat diplomu, kas varētu tikt pielīdzināts Latvijas maģistra grādam, bet otrajā- diplomu, kas apliecina, ka jūs esat pusotru gadu studējis, bet neesat paaugstinājis savas zināšanas līdz kādam noteiktam līmenim. Otrā veida diploms Latvijā maģistra grādam netiks pielīdzināts.

Ar ārvalstu diplomu atzīšanu Latvijā nodarbojas Akadēmiskās Informācijas centrs, tādēļ tieši tur būtu vēlams konsultēties pirms mācību uzsākšanas ārzemēs. Jums nepieciešams zināt skolas nosaukumu (vēlams arī adresi) un iegūstamā diploma (grāda) nosaukumu. Akadēmiskās informācijas centrs atrodas Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Izglītības un zinātnes ministrijas ēkā) 210. kabinetā, telefons 7225155.

Esiet uzmanīgi! Lai jums veicas!

Latvijas Amatniecības Kameras Estētiskās Kosmetoloģijas profesionālās biedrības priekšsēdētāja Inga Auza (t.26804353)