Iztiksim bez AGA!

Kauns bullim bez ragiem! Un kauns zemei bez vārpām! Kauns krūmam bez lapām, bet galvai – bez matiem! Tik kategorisks ir Ovīdijs savā «Mīlas mākslā» jau 2.-1. g. p.m.ē, dodot norādījumus vīriešiem, ar kādiem līdzekļiem var iegūt sievietes mīlestību. Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 2000 gadu, tomēr matu augšanas un izkrišanas problēma joprojām ir aktuāla.

Jevgēņijs Karasevs, ārsts trihologs, med. zin. kand., docents, vairāk nekā 40 zinātnisku rakstu autors

Kopš Ovīdija laikiem vīriešu reāliju anturāža, bez šaubām, ir ļoti mainījusies. Šodien zem dažāda kalibra mūsdienu gladiatoru un viņu draudzeņu sēžamajiem gurkst kā jauni, tā nodeldēti auto sēdekļi, un vējš tikpat antīki atvēsina kādreiz kuplo vai stilīgi taisno, bet tagad uz pieres M burta veidā atkāpušos matus un «kardināla cepurītes» pakausī. Ja lietas labā neko nedara, tad situācija pārvēršas par «ezeru mežā», kur, Ilfa un Petrova vārdiem runājot, skalps mirdzēja kā melone tīrumā, uz kuras ar ķīmisko zīmuli ļoti gribas uzrakstīt vārdu «AGA!». Mūsu gadījumā tas būs medicīniska termina «androgēnā alopēcija» abreviatūra.

Runājot nopietni par AGA

Tātad AGA. To uzskata par ikviena vīrieša neatņemamu atribūtu, jo ir ģenētiski nosacīts. Tāpēc arī to sauc par androģenētisku (andros – vīrietis, genetikus – iedzimts). Šis gēns praktiski sēž katrā no mums (kā vīriešos, tā sievietēs) x hromosomas īsajā plecā (informācija tiem, kam interesē tieši, kur). Tas sēž mierīgi, sevi neizrādot, bet līdz noteiktam laikam. Bet katram ir savs laiks.

Ja skatāmies uz vīriešu populāciju kopumā, tad to var iedalīt divās lielās grupās – ar izteiktu AGA gēna aktivitāti un ar nelielu šī gēna aktivitāti. Pirmajai grupai pirmās plikpaurības pazīmes parādās jau 18-20 gadu vecumā, kad mati pamazām sāk atkāpties no pieres un apmēram 30-35 gadu vecumā precīzi iezīmē M burta formu. «Laimīgajiem» no otrās grupas tas pats (tikai ar mazāku ātrumu!) sāk veidoties ap 45 gadu vecumu. Bet fināls visiem lielākoties ir viens – ja nelieto speciālus ārstnieciski profilaktiskus līdzekļus, tad sagaidāms ne gluži «ezers mežā», bet «kožu saēsts kažociņš» noteikti. AGA gaita visiem ir vienāda un pakāpeniski attīstās pēc scenārija, kuru pagājušā gadsimta 70. gados klasificēja Norvuds.

Savukārt sieviešu populācija atkarībā no šī gēna aktivitātes, iedalāma grupās ar augstu AGA gēna aktivitāti un sievietes ar zemu šā gēna aktivitāti. Pirmās grupas pārstāvēm matu zuduma pirmās pazīmes parādās 18-20 gadu vecumā, kad pieres-paura zonā mati paliek retāki, pēc tam cauri plānajiem un novājinātajiem matiem sāk spīdēt galvas āda, līdz pat tā dēvētam «ērgļa skalpa» efektam, secīgi izejot trīs AGA stadijas, kuras 1977. gadā klasificēja Ludvigs.

• I stadija – manāma paura daļas plikgalvība un saglabāta matu augšana pieres daļā;
• II stadija – izteikta paura daļas plikgalvība;
• III stadija –totāla plikgalvība pieres un paura rajonā.

Otrās grupas «dalībniecēm» šīs process (tikai ar mazāku ātrumu) sākas 35-40 gadu vecumā, bet trešās grupas – menopauzē 50-55 gadu vecumā. Bet fināls visām ir gandrīz vienāds – ja nelieto speciālus ārstnieciski profilaktiskus līdzekļus, tad «pieneņpūku» galva ir garantēta.

Kāpēc šis gēns tik ļoti ietekmē galvas rotu? Atbilde speciālistam ir īsa un saprotama – tā ir 5-α-reduktāze. Savukārt nespeciālistiem paskaidrošu, ka tas ir ferments, kas testosteronu pārveido par dihidrotestosteronu (DHT). «Nu, un kas?» – jūs jautāsiet. «Nu, tās ir beigas!» – es atbildēšu.

Ja šī fermenta izstrādes process ir sācies pieres un galvvidus zonas matu sīpoliņos, tas nekad neapstāsies. Tāpēc ka testosterons (starp citu, vīriešu dzimumhormons) matu saknēs pārveidojas par DHT, kas dod matiem impulsu pārtraukt augšanu, maina mata trofiku jeb barošanu.

AGA ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir palielināt galvas ādas apmatojumu un novērst matu izkrišanu. Agrīnās stadijās tā ir efektīvāka, jo matu folikulu izmaiņas ir atgriezeniskas.

Ir gan terapeitiskas, gan ķirurģiskas matu augšanas atjaunošanas metodes. AGA gadījumā tie ir bioloģisku reakciju modifikatori, hormonālas un nehormonālas metodes, 5α-reduktāzes bloķēšana un visbeidzot – matu transplantācija.

No slimības etioloģijas viedokļa, racionālāka ir antiandrogēnu terapija. Bet praksē tā ne vienmēr ir iespējama blakus efektu dēļ. AGA ārstēšanā vīriešiem būtiska nozīme ir finasterīdam. Pēc ķīmiskās uzbūves tas pieder 4-azasterorīdiem un ir spēcīgs 5α-reduktāzes inhibitors. Finasterīds nomāc testosterona pārvēršanos 5α-dihidrotestosteronā mērķorgānu līmenī. ASV un vairākās Eiropas valstīs veiktajos klīniskos pētījumos par finasterīda efektiem vīriešu alopēcijas ārstēšanā novēroja matu ataugšanu pacientiem, jaunākiem par 40 gadiem II-V plikgalvības stadijā (ar dienas devu 1 mg). Preparāta lietošana 6–12 mēnešus palēnināja matu zuduma progresēšanu un veicināja to augšanu, taču novēroja krūšu palielināšanos, potences samazināšanās un libido. Tāpēc pašlaik finasterīdu AGA ārstēšanai izmanto reti, tikai sarežģītos, ar ārīgas terapijas metodēm neatrisināmos gadījumos.

Pie patoģenētiskas AGA ārstēšanas līdzekļiem pieder arī augu izcelsmes preparāti, kas iegūti no pundurpalmas augļiem, dadža, divmāju nātres, asparaga ekstrakts, sievietēm –
orālie kontraceptīvie līdzekļi un spironolaktons.

Radikāla matu atjaunošanas metode ir matu folikulu transplantācija. Ķirurģiskas ārstēšanas princips nozīmē androgēnu atkarīgo terminālo mata folikulu pārvietošanu no plikgalvības neskartās pakauša zonas uz androgēnu atkarīgās matu retināšanās zonām. Matu pārstādīšana ir veiksmīga AGA ārstēšanas metode ar ilglaicīgu efektu. Tomēr tas neaptur plikgalvības progresēšanu kopumā, tāpēc matu pārstādīšana jāveic vairākkārt.

Pie ārīgām AGA korekcijas metodēm jāmin klasiskais minoksidils un pēdējā desmitgadē populārie trīs fāžu kompleksi, kas satur «zelta trīsvienību»: vazodilatatoru apigenīnu, matu augšanas faktora tripeptīdu un oleīnskābi, kas ir sevišķi svarīga, jo inhibē 5-alfa-reduktāzi. Šo preparātu lietošanas shēmas ir dažādas atkarībā no procesa stadijas. Vidējais kursa ilgums – 3 mēneši.

AGA ārstēšana ar mezoterapiju

Pēdējos gados matu augšanas atjaunošanai sekmīgi izmanto mezoterapiju. Metode balstās uz ārstniecisku preparātu mērķtiecīgu ievadīšanu skalpa dermoepidermālajā slānī 3-4 mm dziļumā mata folikula atrašanās vietā. Terapijas kurss ir 12-14 procedūras regulāri 1 reizi nedēļā. Mezoterapija galvas matainajā daļā ietekmē ne tikai matu augšanu, bet arī skalpa ādas jutīgumu, atveseļo to, normalizē tauku dziedzeru darbību, novērš trihodiniju (skalpa ādas sāpīgumu). Pēc mezoterapijas kursa palielinās gan matu blīvums, gan izzūd patoloģiskās AGA folikulārās pazīmes, kas norāda uz procesa aktivitāti: galvas ādas matainās daļas dermatoskopijā nav redzami dzeltenie peripilārie punkti, kuri liecina par AGA aktivitāti, ādas tauku un deģeneratīva keratīna uzkrāšanos mata folikulā, mata folikula drenāžas funkciju traucējumiem.

Mezoterapijas darbības princips summējas no trīs sastāvdaļām: refleksoterapeitiskas, farmakopunktūrās un neirohumorālās. Refleksoterapeitiskā iedarbība uz problēmzonu notiek alterācijas (ādas struktūras bojājuma) brīdī ar mezoterapijas adatu; farmakopunktūra – ar ievadītā preparāta iedarbību konkrētajā ādas daļā. Refleksoterapijas un farmakopunktūras iedarbībā izsauc organisma neirohumorālo atbildes reakciju.

Ar mezoterapijas palīdzību vajadzīgā ārstnieciskā viela problēmzonā tiek ievadīta ar dažādām injekciju tehnikām: virspusējā jeb napāža, zemādas mikropapula, dermālā – mezoinfiltrācija un mezoperfūzija. Atkarībā no injekcijas veida ievadāmās vielas daudzums variē no 0,01 ml ātrajā mezopunktūrā līdz 0,2 ml dermālās mezoinfiltrācijas veidā un 2,2 ml ar lēno mezoperfūziju.

Alterācija ar adatu iedarbojas uz epidermu, šūnu elementiem un dermas matiņu struktūrām, kapilāriem, arteriolām un vēnulām adatas tuvumā, bet dziļās zemādas jeb intradermālās injekcijas skar brīvos un iekapsulētos nervu galus. Uz adatas radītiem bojājumiem visātrākā ir vazoaktīvā reakcija, atbrīvojoties aktīvajiem iekaisuma mediatoriem, kā histamīns, kateholamīni, kalikreīna-kinīna sistēmas, lizosomu fermenti, prostaglandīni u.c. Paralēli ar iekaisuma procesa makrofāgajām un fibroblastiskajām stadijām notiek kambiālās zonas epidermas šūnu vairošanās un audu defekta likvidācija. Bojājuma vietā veidojas jauni saistaudi, kas turpmāk ar fibroblastu palīdzību pārkārtojas atbilstoši konkrētā ādas apvidus konstruktīvajām īpatnībām. Aseptiskais iekaisuma process ilgst no 3 līdz 7 dienām, tāpēc, ņemot vērā audu fizioloģiskās reģenerācijas laiku, mezoterapijas procedūras vēlams veikt 1 reizi 5-7 dienās.

Farmakopunktūra ļauj uzlabot galvas matainās daļas mikrocirkulāciju, barošanu un limfodrenāžu, uzlabot matu struktūru, paātrināt to augšanu un palielināt augošo matu daudzumu.

Mezoterapijai izmanto monopreparātus, kas sastāv no viena aktīvā ingredienta, un maisījumus (kokteiļus) – vai nu gatavas formas, vai arī ex tempore pagatovotus no monofāzes preparātiem. Gatavojot kokteiļus (lai novērstu nešķīstošu sāļu veidošanos) jāņem vērā preparātu pH atbilstība, paredzamais sinerģisms un krustenisko reakciju iespējamība starp ingredientiem.

Mezoterapeitisko kokteiļu receptēs jābūt vielām, kas uzlabo audu asinsapgādi (pentoksifilīns, loftons, prokaīns, buflomedils), tā trofiku  (D-pantenols, piridoksīns vai B grupas vitamīnu komplekss, biotīns, aminoskābju kokteiļi), ar limfodrenāžas un antioksidantu darbību (rutīns un meliloto, ginkgo, ubihinons, E vitamīns). Kokteiļu sastāvā jāiekļauj oligoelementi: cinks, selēns, silīcijs, 5α-reduktāzes blokatori (finasterīds), matu augšanas stimulatori (ATF).

Pieredze rāda, ka ārstnieciskais efekts saglabājas ilgāk, ja pēc pamatkursa veic uzturošas procedūras vienu reizi 3 - 4 nedēļās. Amerikāņu kosmetologi iesaka turpināt profilaktiskas injekcijas ne biežāk kā 1 reizi 2 nedēļās.  

Trihologu praksē izmantojamo mezoterapeitisko kokteiļu lielākais mīnuss ir informācijas trūkums par to efektivitāti. Tāpēc trihologiem, kas savā praksē bieži izmanto farmakopunktūru, vajadzētu mērķtiecīgi kontrolēt ārstēšanas rezultātus, izmantojot objektīvas kontroles metodes: trihogrammu, matu blīvuma mērījumus uz vienu 1 cm2, to diametru, pacienta fotogrāfijas ārstēšanas sākuma un beigu posmā. Šādas kontroles metodes ļauj pacientiem saņemt pārliecinošus pierādījumus terapijas efektivitātei, bet ārstiem – objektīvus rezultātus par mezokokteiļos izmantotiem preparātiem.

Iespējams, vajadzētu rosināt veikt klīniskus pētījumus atbilstoši uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem: piemēram, atvērtu randomizētu salīdzinošu pētījumu vai kontrolējamu dubultaklu. Tas ļautu objektīvi izpētīt mezoterapijas efektivitāti galvas matainajā daļa kā medicīnisku tehnoloģiju un noteikt tās vietu starp citām matu ārstēšanas metodēm.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka minētās ārstēšanas metodes nemaina mata folikula ģenētisko programmu, tāpēc šo ārstniecības veidu ieguvumiem ir pārejošs raksturs, un tie jāatkārto visas dzīves laikā. Noteikti jāņem vērā arī ārējie faktori (piem., dzelzs deficīta anēmija, endokrīnās slimības utt.), kas pasliktina matu stāvokli un provocē hronisku matu ikrišanu.

ASV un vairākās Eiropas valstīs veiktajos klīniskos pētījumos par finasterīda efektiem vīriešu alopēcijas ārstēšanā novēroja matu ataugšanu pacientiem, jaunākiem par 40 gadiem, II-V plikgalvības stadijā (ar dienas devu 1 mg). Preparāta lietošana 6–12 mēnešus palēnināja matu zuduma progresēšanu un veicināja to augšanu, taču novēroja ginekomastiju (krūšu palielināšanos), potences samazināšanās un libido.

Mezoterapijas darbības princips summējas no trīs sastāvdaļām: refleksoterapeitiskās, farmakopunktūrās un neirohumorālās. Refleksoterapeitiskā iedarbība uz problēmzonu notiek alterācijas (ādas struktūras bojājuma) brīdī ar mezoterapijas adatu; farmakopunktūra – ar ievadītā preparāta iedarbību konkrētajā ādas daļā. Refleksoterapijas un farmakopunktūras iedarbībā veidojas organisma neirohumorālā atbildes reakcija.

Trihologu praksē izmantojamo mezoterapeitisko kokteiļu lielākais mīnuss ir objektīvas informācijas trūkums par to efektivitāti. Tāpēc trihologiem, kas savā praksē bieži izmanto farmakopunktūru, vajadzētu mērķtiecīgi kontrolēt ārstēšanas rezultātus, izmantojot objektīvas kontroles metodes: trihogrammu, matu blīvuma mērījumus uz vienu 1 cm2, to diametru, pacienta fotogrāfijas ārstēšanas sākuma un beigu posmā.