Februāris ir mēnesis, kad cilvēki pastiprināti izjūt nespēka, miegainības un panīkuma iestāšanos. Daudzos gadījumos tam ir tieša saistība ar D vitamīna trūkumu organismā. Tieši tādēļ mūsdienās daudzi ģimenes ārsti, terapeiti un pediatri iesaka profilaktiski lietot D vitamīna pilienus visa ziemas perioda laikā.

Daudziem bērniem un pusaudžiem mūsdienās ir zems D vitamīna līmenis organismā arī vasarā, jo mūsdienu jaunatnes intereses, spēles un aizraušanās galvenokārt notiek iekštelpās (TV, dators, planšete utt). Līdz ar to āda uzņem maz tiešo saules staru, organisms svaigu gaisu, fiziskās aktivitātes, kas veicina tādas saslimšanas, kas 20. gs.iedzīvotājiem nebija raksturīgas un ģenētiski predeksponētas.

1971. gads                                              2014. gads

Kādas ir D vitamīna deficīta pazīmes? Pieaugušam cilvēkam kaulu un muskuļu sāpes, muskuļu vājums, depresīvs noskaņojums (arī jauniešiem), nespēks, nogurums.

Kādi ir riski D vitamīna trūkumam organismā? Risks saslimt ar kādu augšējo elpceļu infekciju, arī gripu. Sievietēm risks saslimt ar bakteriālo vaginozi (D vit. nodrošina aizsardzības efektu, veicinot imūnsistēmas normālu darbību). D.vit. deficīts saistīts gan ar dažādu audzēju (koloretālo, prostatas, krūts dziedzera u.c.) incidences pieaugumu, kā arī sirds-asinsvadu slimību, arteriālās hipertensijas, insultu, cukura diabēta, multiplāz sklerozes, reimatoīdā poliartrīta, iekaisīgu zarnu slimību, osteoporozes, periodontālo patoloģiju u.c. biežāko slimību izplatību.

D vitamīna deficīts populācijā ir pierādīts pētījumos gan Eiropā (īpaši tās ziemeļu daļā), gan ASV.

D vitamīns ir taukos šķīstošs. D vitamīnam ir divas formas – D3 un D2. D3 sintezējas ādā saules gaismas ietekmē, kā arī tiek saņemts ar dzīvnieku valsts izcelsmes uzturu, taču ziemas laikā pilnībā nodrošināt organismu ar D vitamīnu, ar uztura palīdzību, ir ļoti grūti. D2 vitamīns tiek saņemts ar augu valsts izcelsmes uzturu. Galvenā D vitamīna funkcija organsimā ir kalcija un fosfora homeostāzes uzturēšana, kas ir neieciešami dažādu bioloģiski svarīgu procesu regulācijai. Visbiežākais D vitamīna deficīta iemesls ir saules trūkums. Šī iemesla dēļ tik ļoti ieteicams ir vēlā rudenī un agrā pavasarī doties uz kādu no tuvākiem vai tālākiem kūrortiem saules meklējumos. Bet ne katrs var pakārtot savu ikdienas dzīvi šādam ritmam. Alternatīva mūsu platuma grādos? – SOLĀRIJA apmeklējumi.

Solāriju studija „Salve Sol” TC Mols.

Holekalciferols veidojas ādā, 7-dehidroholesterolam reaģējot ar ultravioleto B viļņu starojumu viļņu garumā 270-315nm.

Galvenais D vitamīna avots ir saules gaisma (nodrošina aptuveni 90% D vitamīna). D vitamīna producēšanu ādā ietekmē šādi faktori:
• Ultravioletā (B) starojuma stiprums (ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gadalaiks, dienas laiks, mākoņi, gaisa piesārņojums, smogs);
• Saules gaismai pakļautais ādas laukums;
• Atrašanās ilgums saulē;
• Ādas tips.

Ādai reaģējot uz UVB starojumu (viļņu garumu 270-315nm) veidojas D3 vitamīns, kas tiek nodrošināts, kad UV starojuma indekss ir lielāks par 3, kas ir katru dienu tropiskā klimata reģionos, pavasarī un vasarā mērena klimata reģionos un gandrīz nekad aiz arktiskā loka.

Šāda UV starojuma ietekmē pietiekams D vitamīna daudzums var veidoties, pakļaujot seju, rokas un kājas vai muguru saulei tikai 5-15 min vismaz divas reizes nedēļā. D vitamīna producēšana ādā ir ierobežota līdz 10 000 – 20 000 SV dienā. Koncentrācija serumā tiek uzturēta apmēram 150 nmol/l līmenī, jo UVB starojums inaktivē ādā esošo D vitamīna pārpalikumu, kas rodas, atrodoties saulē ilgāk. D vitamīna koncentrācija serumā mainās dažādos gadalaikos, paaugstinoties pavasarī un vasarā un pazeminoties ziemā.

Solārija lampas izstaro B viļņu starojumu viļņu garumu, kas iekļaujas nepieciešamajā, lai organisms izstrādātu vitamīnu D.

Ir dažādas teorijas par to, cik bieži ieteicams apmeklēt solāriju, lai nekaitētu savai ādai un organismam. Ļoti svarīgs ir ādas foto tips. Kā piemēram, 1. ādas foto tipa īpašniekiem vispār nav ieteicams ilgstoši atrasties tiešos saules staros, jo šis ādas tips ātri apdeg un neiesauļojas.

Ieteikumi solārija apmeklētājiem:
1. Apmeklējiet solāriju vidēji 2 reizes mēnesī.
2. Vienmēr izmantojiet pirms un pēc solārija sauļošanās kosmētiku.
3. Lietojiet acu aizsargbrillītes.
4. Lietojiet uzturā daudz šķidruma.
5. Izvēlaties maksimāli mazāko sauļošanās seansa laiku, pat ja Jums ir tumšs ādas tips.
6. Izvēlaties pārbaudītu solāriju studiju pakalpojumus un nekautrējaties pajautāt par lampu nolietojumu un izcelsmi (visus solāriju studiju tīklus regulāri kontrolē Veselības Inspekcija).
7. Konsultējaties ar ārstu pirms uzsākat apmeklēt solāriju.
8. Grūtnieces un personas līdz 18 gadu vecumam nedrīkst apmeklēt solāriju.
9. Nedrīkst apmeklēt solāriju, ja tiek lietoti antibakteriālie medikamenti, vitamīns A jeb retinols (u.c. balinošie līdzekļi, augļskābes utt.).

Pirms un pēc sauļošanas kosmētikai ir jāsatur antioksidanti (vit. E, C, A), eļļas, ekstraktus, glicerīnu, alveju, kaņepju elļu, kokosriekstu eļļu, kumelīti u.c. mitrinošus un nomierinošus komponentus.

Kristīne Jākobsone
Kosmētiķe, mediķe, Black Care solāriju studiju līdzīpašniece.
www.blackcare.lv
www.sunconcept.lv