Uzņēmēja Marika Ģederte intervijā stāsta par pārmaiņām, attīstību un pēdējā laika būtiskākajiem lēmumiem, kas skar darbību ikdienā un skaistumkopšanas nozari kopumā.

Nesen medijos parādījās ziņa, ka tava kosmētikas koledža ieguvusi starptautisko akreditāciju. Ko tas nozīmē skolai? Kas mainīsies?

Marika: Pagājušā gada decembrī Kosmetoloģijas koledža saņēma visaugstāko novērtējumu no Starptautiskās skaistumkopšanas un kosmetoloģijas konfederācijas CIBTAC (Confedaration of International Beauty Therapy and Cosmetology). Tā ir ne tikai mūsu esošo programmu kvalitātes novērtējums, bet arī dod lielākas iespējas piesaistīt starptautiskos studentus. Tomēr galvenais - mani tas iedrošina un iedvesmo lielākiem mērķiem, piemēram, radīt savu profesionālo kosmētikas zīmolu Eiropas līmenī, kā arī atvērt savas koledžas franšīzes citās valstīs. Mans nodoms arī ir vairāk piesaistīt vīriešus skaistumkopšanai un pierādīt, ka profesijā var veiksmīgi strādāt arī stiprais dzimums.

Ir tāda sajūta, ka esi visur – darbojies skaistumkopšanas biznesā, vadi koledžu, organizē un esi klāt dažādos pasākumos, un vēl paspēj piedalīties smalkās pieņemšanās. Kā tam visam var atrast laiku?

Marika: Īstenībā, tas ir grūti. Varbūt ne tik daudz fiziski, cik emocionāli. Jo arvien vairāk gribas kaut ko izveidot lielu, paliekošu un svarīgu, nevis izkaisīties pa pasauli. Sapratu, ja patiešām gribu kaut ko sasniegt, ir jāfokusējas uz svarīgāko - uz vienu, patiešām man būtisku un gandarījumu sniedzošu lietu. Arī Apple leģendārais vadītājs Stīvs Džobs ir teicis – fokusēšanās ir māksla pateikt “Nē”. Šādas pārdomas aizņēma manu prātu visu pagājušo gadu. Es analizēju, kas ir mans, kas- nav, kas man sniedz enerģiju un kas – atņem. Tā bija gan sava veida biznesa revīzija, gan sava veida mani profesionālas jēgas meklējumi. Un kad man bija jāatbild uz jautājumu – ja tu drīkstētu paturēt tikai vienu no visām tavām biznesa aktivitātēm, kura tā būtu? Mana atbilde bija - gribu attīstīt skaistumkopšanas izglītības virzienu. Šogad manis izveidotajai izglītības iestādei apritēs 15 gadi. Tā šajā laikā no profesionālās mācību iestādes ir pārtapusi par koledžu. Pagājušo gadu es slēdzu savu milzīgo salonu Baznīcas ielā un arī pārstāju kosmētikas zīmolu Gatineau un Mary Cohr izplatīšanu. Zinu, ka daudziem esmu asociējusies tieši ar Gatineau un Mary Cohr kosmētiku un zīmoli man pašai ir bijuši kā bērni. Taču esmu mierīga, jo zīmoli ir labās rokās - nodevu tos savai, nu jau bijušajai darbiniecei.

Kā tu nonāci pie idejas par kosmetoloģijas koledžu? Tur jābūt nopietnai ambīcijai – izveidot koledžas izglītības programmu, jo tā taču nav joka lieta – tā ir augstākā profesionālā izglītība!

Marika: Mana aizrautība ar skaistumkopšanas izglītošanos sākās 1996. gadā, kad uzsāku profesionālās salonu kosmētikas Mary Cohr un Gatineau importu Latvijā. Lai izplatītu šos profesionālos kosmētikas zīmolus, ir daudz jāmācās. Daudzus gadus tieši tāpēc stažējos Parīzē, kur iemācījos praktiski visu par skaistumkopšanu. Parīze man ir devusi ne tikai teorētiskās zināšanas skaistumkopšanā, bet arī sapratni par mācību procesiem un standartiem, izpratni par eleganci un attieksmi pret sevi. 2000. gadā sapratu, ka nu pienācis laiks, kad gribu un varu dalīties ar zināšanām skaistumkopšanā. Tā es atvēru pirmo mācību grupu. Saņemot akreditāciju, varētu teikt, ka mans sapnis par savu skolu ir piepildījies. No pagājušā gada kosmētikas koledža darbojas biznesa augstskolas “Turība” teritorijā. Līdztekus skolai esmu atvērusi arī lielu skaistumkopšanas mācību un biznesa centru, kurā ir pilnībā aprīkotas telpas semināriem, īstermiņa apmācību programmām, formālajai un neformālajai izglītībai, jaunām un nebijušām programmām, radošām darbnīcām.

Biznesā parasti labāk veicas tiem, kas par savu produktu, pakalpojumu māk atbildēt – kāpēc tu to dari, nevis - ko tu dari vai kā tu to dari? Vai tu esi sev atbildējusi šo lielo kāpēc?

Marika: Man patīk bizness. Tas liek manām asinīm riņķot straujāk. Biznesa fiziskais skarbums un finansiālā stingrība mani tikai norūda. Ir aizraujoši mācīties no pagātnes kļūdām, koncentrēties uz tagadni un plānot nākotni. Mani fascinē jaunrade un nebijušu ideju ieviešana, savukārt ikdienas rutīna mani garlaiko. Varbūt tāpēc vienmēr esmu gribējusi būt soli priekšā, būt tur, kur kaut kas jāveido un jābūvē no jauna. Pie tam enerģija rodas vairāk, ja apzinos - tas, ko daru, ir jēgpilni un saskaņā ar manu būtību. Esmu novērojusi, ka tikai tad, kad esam atbrīvojušies no lielās naudas pelnīšanas kāres, mēs pa īstam spējam sekot savam sapnim. Un mans sapnis ir darīt pasauli skaistāku un radīt Latvijā tādu skaistumkopšanas industriju, uz kuru var paļauties.

Kā tu tagad jūties pēc visas lielās revīzijas?

Marika: Mana enerģija ilgus gadus citiem šķita neizsīkstoša, vienmēr smaidīju un uzmundrināju citus. Darīju daudz un pašai reizēm šķita, ka ir par daudz. Ātrvilciens savu gaitu bija uzsācis un to apturēt bija ļoti grūti. Bet man tas izdevās! Tagad jūtos kā burinieks, kurš ir atbrīvojies no smagajiem enkuriem un dodas tālāk ar mierīgu ceļavēju.