Vēl salīdzinoši nesen, 90. gadu sākumā, frizieriem Latvijā bija ļoti maz iespēju. Precīzāk –praktiski nebija nekā: ne tādas kosmētikas un informācijas pārpilnības kā tagad, ne arī tik plašas iespējas apgūt jaunas zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju, nebija profesionālo konkursu.

1994. gadā Irina Jevsejeva, izstādes Baltic Beauty „Matu skaistuma pasaule” vadītāja, organizēja Latvijā pirmo frizūru kolekciju konkursu. Tas bija laiks, kad viss strauji mainījās, kad vecās darba metodes nomainīja jaunās.

Arī tagad organizēt šādu konkursu nav viegli. Kas jūs toreiz pamudināja spert tik nozīmīgu soli?
Tas nebija spontāns lēmums. Savu karjeru es sāku ar friziera darbu, tāpēc sapratu kolēģus, labi zināju, kādas viņiem ir problēmas. No personīgās pieredzes apguvu attiecību nianses ar klientiem un administrāciju, jutu nepieciešamību pēc profesionālās izaugsmes. Ar šo „virtuvi” viss arī sākās.

Kāpēc jūs izvēlējāties friziera profesiju?
Kad es mācījos 8. klasē, mums uzdeva rakstīt sacerējumu par tēmu “Par ko es vēlos kļūt”. Es biju teicamniece, zināju, ka mācīšos institūtā, bet tajā vecumā par profesiju man nebija nekādas skaidrības. Tomēr par kaut ko bija jāraksta. Tad atcerējos, ka, ejot garām frizētavai netālu no mūsu mājas, mamma teica: „Lieli logi, meitenes vienmēr ir skaistos halātos.” Uzrakstīju, ka gribu kļūt par frizieri. Ar to arī viss sākās. Skolotājiem bija absolūti nepieņemami, ka ar tik labām sekmēm iet uz arodskolu un pēc tam strādā par frizieri. Man tas bija kā vērsim sarkana lupata (pēc horoskopa es arī esmu vērsis). Kāpēc gan ne? Un es iestājos 34. arodskolā.

Kā klājās teicamniecei arodskolā?
Sākumā bija grūti. Grupa ātri saprata, ka, ja nu kas, tad atbildēt pie tāfeles iešu es. Man bija vienalga. Pirmo gadu uz Juglu braucu no Jūrmalas, kur dzīvoju. Joprojām atceros braucienus ar 32. autobusu, tas aizņēma daudz laika, ziemā bija ļoti auksti. Tāpēc sāku dzīvot kopmītnēs. Profesija man patika, jo tā bija radoša.
Par to, ka ir šādi konkursi un kā tie notiek, es uzzināju mācību laikā. 34. arodskola cieši sadarbojās ar frizierskolu Vācijā, Kvedlinburgā. Mūsu skolas komanda brauca uz turieni, savukārt audzēkņi no Vācijas apmeklēja Latviju. Vizītes programmā bija arī starpskolu konkurss.

Kāds bija jūsu tālākais ceļš pēc arodskolas beigšanas?
Es skaidri zināju, ka stāšos institūtā. Saņēmu diplomu, sāku strādāt Jūrmalas sadzīves pakalpojumu kombinātā un meklēju iespējas studēt. Vienīgā friziera profesijai tuva specialitāte bija ekonomika un sadzīves pakalpojumu organizēšana.
Izklausījās labi, bet apgūt to varēja tikai Sanktpēterburgā. Mani negribēja laist prom no darba, tāpēc priekšniecība centās pierunāt stāties Rīgas Politehniskā institūta Ekonomikas fakultātē. Es tā arī izdarīju: mācījos un paralēli strādāju par frizieri. Pēc institūta beigšanas turpināju strādāt Jūrmalas sadzīves pakalpojumu kombinātā – vispirms par frizētavas saimniecības tehnologu, bet pēc tam izveidoju frizieru kvalifikācijas paaugstināšanas sektoru Jomas ielā 66.

Kādu kosmētiku frizieri lietoja 90. gadu sākumā?
PSRS laikā vienīgā pieejamā matu kosmētika bija Londa, nedaudz arī Subrina, bet tikai matu kopšanas līnijas. Nekā cita nebija. Mūsu kombināts sāka jukt kā kāršu namiņš. Atsevišķi sektori pārtapa patstāvīgos uzņēmumos. Rezultātā radās firma Skaistums. Man tolaik bija nokomplektētas gan kvalifikācijas paaugstināšanas, gan bāzes apmācību grupas un bija licencēta starptautiskā frizieru mākslas skola Skaistums. Skola palika bez kosmētikas, jo vairs nebija centralizētās piegādes. Bija jāmāca, bet nebija skaidrs, kur un kā ņemt kosmētiku. Man nācās doties uz Londa rūpnīcu Vācijā.

Tad jūs arī kļuvāt par Londa izplatītājiem Latvijā?
Tās bija 1993. gada beigas vai jau 1994. gads. Londa atradās Leipcigā. Tur man izdevās atrast uzņēmuma noliktavu-veikalu. Es atstāju pieteikumu, uzrakstīju, ka esam no Latvijas un vēlētos saņemt Londa produkciju. Neko citu izdarīt nevarēju, tāpēc aizbraucu. Pēc kāda laika saņēmu zvanu no Vācijas, un pie mums ieradās Londa pārstāvis. Tāds, pilnīgi spontāns, bija mūsu darbības sākums.

Ne visi izplatītāji iesaistās lielu frizieru pasākumu organizēšanā. Jūs bijāt izņēmums.
Kad parakstījām līgumu un veicām pirmo pasūtījumu, mums paziņoja, ka pie mums ieradīsies Londa prezidents. Gribējām parādīt Latviju no pašas labākās puses. Pēc PSRS sabrukuma friziermākslas jomā valdīja tāds pats tukšums kā preču piegādēs. Mums nenotika ne konkursi, ne citi pasākumi frizieriem. Radās doma sarīkot frizūru kolekciju skati VEF telpās. Atsaucās negaidīti daudz dalībnieku. Visu dienu saloni viens pēc otra prezentēja savas kolekcijas. Londa prezidents sēdēja pirmajā rindā. Pasākums bija skaists: VEF kultūras pils greznajā zālē ar kolonnām bija stends ar Londa produkciju, lielajā zālē uz skatuves notika skate, kuru vadīja Ivars Kalniņš kopā ar frizieri un metodiķi Gaidu Zveju. Frizieriem pasākums ļoti patika: tā bija kustība, interesanta ballīte. Prezidents Markuss Hercogs paslavēja mūs un piedāvāja mūsu pasākumam piesaistīt citu valstu pārstāvjus, kuri strādā ar Londa.

Starptautiska pasākuma rīkošana prasa daudz līdzekļu. Kā izdevās tikt galā ar šo problēmu?
Kopš 1995. gada pie mums brauca komandas no dažādām valstīm. Londa kļuva par mūsu ģenerālsponsoru. Izmaksas bija lielas – telpu īre un citi izdevumi –, bet mums bija tikai viens Londa stends. Tāpēc nolēmām uzaicināt arī citu zīmolu pārstāvjus. Tā aizsākās Londa Hairstyling Festival un izstāde Magic Beauty.
Mums paveicās, ka ražotājs nolēma izmantot mūsu konkursu kā savu galveno mārketinga pasākumu. Tā kā mums tika piešķirts budžets, varējām atļauties strādāt ar modeļu aģentūrām. Atceros – kad rīkojām festivālu, modeļi aizņēma pusi no tribīnēm Skonto stadionā. Viņi visi vēlējās tikt atlasīti, bet mums nebija tik daudz frizieru.
Katru gadu tika plānots atklāšanas un noslēguma šovs. Pasākuma noslēgumā dalībnieki, ieskaitot modeles, devās uz naktsklubu, kur notika apbalvošanas ceremonija. Visi zināja, ka tā nebija formalitāte, bet gan spilgti, neaizmirstami svētki visiem frizieriem.

Kā jūsu konkurss ieguva “neitrālu” statusu? Kā sākās sadarbība ar BT-1?
Festivāla desmitajā gadā, kad mēs jau bijām izauguši un ieguvuši vērienu, Londu kopā ar daudziem citiem zīmoliem nopirka Procter&Gamble. Londa pārstāvji varēja tikai izteikt nožēlu, ka mums nāksies uzturēt projektu bez viņu atbalsta. Mēs pateicāmies viņiem par ilggadējo atbalstu un nolēmām, ka esam pietiekami izauguši un spēsim izdzīvot bez sponsoriem. Mēs noslēdzām līgumu ar tolaik konkurējošo izstādi Šarms un Rota BT-1. Tā radās jauns zīmols Baltic Beauty, kas ietver arī Hair Styling Festival.
Patiesībā sajūtas bija tādas, it kā mēs pēkšņi nokristu no desmitstāvu ēkas jumta. Problēmas bija visiem Londa izplatītājiem. Visas valstis, izņemot mūs, zaudēja savas tiesības. Visur Londa zīmola izplatīšanu apvienoja ar Wella, un visas tiesības nodeva Wella pārstāvjiem. Mūsu valsts bija vienīgā, kur viss notika citādāk: divus gadus strādājām gan ar Wella, gan ar Londa. Kad uzņēmums nolēma izveidot vienotu izplatīšanu visās Baltijas valstīs, beidzās arī mūsu attiecības ar Londa, palika tikai izstāde.

Tādas izmaiņas nevarēja neatstāt iespaidu uz jūsu festivālu. Kas mainījās?
Apvienojot divus dažādus pasākumus, radās pilnīgi jauns formāts ar citu koncepciju – Baltic Beauty. Tas deva iespēju festivālam attīstīties tālāk. Mēs varējām nodalīties “tīrā” matu zonā, savukārt mūsu bijušajā izstādē tika prezentētas pārējās skaistumkopšanas jomas.
Mūsu uzdevums bija savākt visu, kas ir saistīts ar matiem Baltijas tirgū. Galvenokārt mēs strādājam ar profesionālo līniju izplatītājiem, jo viņu klienti ir frizieri. Tas nozīmē, ka mums ir maksimāli jāattīsta pasākumi, kuros ir ieinteresēti frizieri. Tie ir Hair Styling Academy semināri, kā arī dažādi konkursi. Budžeta dēļ mēs nevaram atļauties ne modeļu aģentūras, ne atklāšanas vai noslēguma šovus, taču soli pa solim attīstāmies patstāvīgi.

Kādas idejas jūs vēlētos īstenot nākotnē?
Mēs vēlamies sapulcēt visus izplatītājus vienā laukumā, lai viņi vismaz tiktu pārstāvēti izstādē. Nereti frizieri pavisam nejauši uzzina, ka Latvijā ir pārstāvēts kāds zīmols.
Mums ir ideja izveidot Zīmolu galeriju – nelielas vitrīnas ar baneriem –, kurā būs maksimāli attēloti Latvijā pieejamie zīmoli. Tas būs piedāvājums uzņēmumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav gatavi veidot pilnvērtīgu stendu, lai dotu viņiem iespēju iepazīstināt ar sevi.

Kāda ir frizieru konkursu kustību Latvijā? Kas pašlaik notiek šajā jomā?
Katru gadu notiek kaut kas pilnīgi jauns, bet ir arī vispārējas tendences. Kādreizējās zvaigznes ir žūrijas sastāvā. Iespējams, ka kādam būtu vēlme uzstāties, lai konkursa laikā atspoguļotu savu redzējumu, bet ir bail, ka jaunie var izkonkurēt un tas neizskatīsies visai labi.
Jaunie meistari tikai mācās. Friziermākslas konkursa disciplīnas var salīdzināt ar daiļslidošanu: īsā laika posmā ir jāparāda maksimāli daudz piruetu. Tas ir jāapgūst mērķtiecīgi, bet mums nav daudz cilvēku, kas var palīdzēt. Latvijas nacionālajā komandā bija labi treneri ar starptautisko sacensību pieredzi, kas ir redzējuši, kā tas notiek, kā darbojas citas komandas. Meistara sagatavošana konkursam nenotiek ātri, tas jādara visa gada garumā.
Ir jābūt ļoti labai laika izjūtai. Konkursos ir noteikti laika ierobežojumi. Tev ir jāaprēķina, ko tu darīsi trešajā, ceturtajā minūtē, ja darbam vari veltīt 26 minūtes, paveicot to ne sliktāk par noteikto standartu un vienlaikus ieliekot kaut ko savu.

Paldies par sarunu
Tērzēja Korina Kononceva