Šodien, 15.februārī, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), kuru pārstāv Sabīne Ulberte, un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), kuru pārstāv Renāte Reinsone, visas skaistumkopšanas nozares vārdā rīkotajā preses konferencē aicina sabiedrību un valdību pievērst uzmanību kritiskajai situācijai, kurā šobrīd atrodas visa skaistumkopšanas nozare un tajā strādājošie speciālisti un kompānijas.

    Valdība no 2020. gada 9. novembra izsludināja ārkārtējo situāciju, aizliedzot sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē daļēji, bet no 21. decembra - pilnībā. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021. gada 6. aprīlim. Cerības, ka skaistumkopšanas pakalpojumi tika atjaunoti no 8. februāra, neattaisnojās, kā rezultātā skaistumkopšanas nozarē krīzes stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī palielinās nelegālo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas apjoms, un, attiecīgi, nedroša pakalpojumu sniegšana un risk saslimt ar COVID-19. Nozare pilnīgā dīkstāvē atrodas pietiekami ilgi, lai varētu spriest par aizlieguma pamatotību.

   Neskatoties uz aizliegumu sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, epidēmiskā situācija valstī atrodas tumši sarkanajā zonā un saslimstība joprojām liela. Šī situācijā norāda uz to, ka valdības lēmumi ir nepamatoti un vienīgais aizlieguma rezultāts ir speciālistu, no kuriem 90% ir sievietes, slīgšana nabadzības un parādu slogā.

    Tajā pašā laikā skaistumkopšanas pakalpojumi, no epidemioloģiskā viedokļa, ir vieni no visdrošākajiem pakalpojumiem, kurus sniedz stingri ievērojot visas higiēnas un epidemioloģiskās prasības, viens pret vienu, kā arī tādus pakalpojumus kā, piemēram, kosmetoloģijas vai podologa pakalpojumi, sniedz tikai ārstnieciskās personas, ar attiecīgo izglītību un profesionalitāti.

    Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms tam, kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā, norāda asociācijas, kā rezultātā ir nācies strādāt stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus.

   Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) priekšsēdētāja Renāte Reinsone ir neizpratnē: “Nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus šodien, kad visa nozare ir dīkstāvē, sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, un Veselības inspekcija attaisno viņu rīcību, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajā praksē”. Līdz ar to asociācijas vērsīsies arī Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu.

    Pēc VID datiem, tikai apmēram 4000 strādājošie no 9000 reģistrētiem Veselības Inspekcijas speciālistiem ir saņēmuši par janvāri 500 EUR dīkstāves pabalstu, bet izmaksātais pabalsts par iepriekšējiem mēnešiem bija vēl zemāks (ap 230 EUR), kas ir zem izdzīvošanas sliekšņa.

   Nozare aicina otrdien, 16. februārī, Ministru kabinetam atzīt, ka liegums strādāt skaistumkopšanas nozarei ir bijis pārsteidzīgs un nav mazinājis saslimstību ar Covid-19 Latvijā. Tāpēc esot jāatļauj visai nozarei strādāt, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

   Prasībā ir uzsvērts, ka Valdība nedrīkst atļaut sniegt tikai kādu daļu no skaistumkopšanas pakalpojumiem – vai visiem vai nevienam!

    Ja tomēr Valdība turpinās neatļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, skaistumkopšanas nozares pārstāvi pieprasa mainīt dīkstāves pabalsta minimālo apmēru no 500 uz 1200 eiro un bērnu pabalstu mainīt no 50 eur uz 100 eur par vienu bērnu, paziņoja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

   Šādi aprēķini balstās uz to, ka speciālistiem jāuztur ne tikai sevi un ģimeni, bet arī jāturpina maksāt īre par skaistumkopšanas sniegšanas vietu, jāuztur minimālie obligātie maksājumi (īre un komunālie ziemas laikā, kredītmaksājumi utt.), lai nepazaudētu savu prakses vietu. Advokāte Viktorija Jarkina pievērš uzmanību tam, ka COVID-19 ierobežojumi neatteicas uz forsmažora apstākļiem, kuru dēļ var pārtraukt maksāt īri vai kredītu. Kā rezultātā jau pēc šiem nepilniem 3 mēnešiem mēs redzam masveida salonu, skaistumkopšanas aprīkojuma un mēbeļu izpārdošanu. Šajā saistībā skaistumkopšanas nozarē strādājošie neredz valdības atbalstu, uzsver Renāte Reinsone.

   Asociācijas paziņoja, ka kopā ar advokāti Viktoriju Jarkinu un juristiem jau ir uzsākta nepieciešamo dokumentu sagatavošana iesniegšanai tiesā, lai apstrīdētu aizliegumu strādāt ārkārtējā situācijā. Lai gan nozare joprojām cer uz mierīgu šī jautājuma risinājumu.

   Nesaprašanos starp nozari un valdību pastiprina neapmierinošā un sliktā komunikācija. Ekonomijas Ministrija, sadarbībā ar Veselības inspekciju, jau vairākus mēnešus  sola izstrādāt drošības vadlīnijas, kuras ievērojot, speciālisti varētu atsākt darbu. Bet jau pavasarī asociācijas ir rūpīgi izstrādājušas šos noteikumus un vairākkārt vērsušās pie valdības atbildīgajām personām ar aicinājumu sadarboties. Diemžēl, valdība gandrīz pilnībā nedzird skaistumkopšanas nozares piedāvājumus un atbildīgās personas nevēlas izprast skaistumkopšanas pakalpojumu specifiku un ietekmi uz sabiedrības psiholoģisko un mentālo veselību.

   Šobrīd asociācijas un nozares pārstāves uzskata, ka skaistumkopšanas speciālisti var nodrošināt pietiekamas prasības, lai risks inficēties ar Covid-19 būtu minimāls, un aicina Valdību jau šonedēļ spriest un atļaut sniegt Latvijā visus skaistumkopšanas pakalpojumus legāli, kā to jau izdarījuši mūsu kaimiņi, Lietuva un Igaunija.