Antra Briede, ārste, ortomolekulārās un funkcionālās medicīnas speciāliste

Skaistums un veselība nav dalāmi jēdzieni. Starojoša seja, stalta stāja un gaita – tas viss liecina par organisma iekšējo stāvokli jeb veselību. Ja skaistums ir nosacīti subjektīvs jēdziens, jo katram par to ir sava izpratne, tad veselība, papildu subjektīvai pašsajūtai, ir izmērāms un ciparos izsakāms jēdziens.

Veselība kā bioķīmisko reakciju līdzsvars
   No fiziskā aspekta veselība ir visu organisma bioķīmisko reakciju līdzsvars. Organisms ir vienota sistēma, kas nepārtraukti ražo elementus dzīvības uzturēšanai – olbaltumvielas, enerģiju, šūnas un audus. Viss, ko mēs ikdienā apēdam, ieelpojam vai liekam uz ādas, ir izejvielas skaistumam, kas atspoguļojas ne tikai sejā, bet arī ķermeņa aprisēs, domāšanas vieglumā, atmiņas asumā. Ja šūna saņem visas nepieciešamās barības vielas, tā ir vesela un veic savas funkcijas. Ja šūnai trūkst kāda no izejvielām, tā nespēj veikt savu darbu, mainās bioķīmiskie procesi šūnā. Barības vielu nepietiekamība ietekmē daudzu šūnu funkcijas, rodas dažādi bioķīmiski blakusprodukti, un kādā brīdī vesels orgāns vairs nespēj veikt savas funkcijas. Turklāt visas organisma sistēmas ir savstarpēji saistītas.

Sievietes veselība un hormoni
    Ja agrāk sieviešu veselību ārsti vairāk saistīja ar tā saukto smadzeņu–olnīcu asi (smadzenēs tiek izstrādāti hormoni, kas tālāk nosaka citu dziedzeru, tostarp olnīcu, aktivitāti), tad tagad izpratne ir plašāka. Zarnu veselība un tas, ko ēdam, kā pārstrādājam uzņemto, ietekmē smadzeņu aktivitāti, kas savukārt iespaido olnīcu darbību. Tā sauktais slēptais iekaisums un ikdienas stress ietekmē virsnieru funkciju, kas tieši vai pastarpināti atkal sūta signālus uz dzimumšūnām. Izrādās, pat insulīns, kas ir aizkuņģa dziedzera hormons, tieši ietekmē olnīcu darbību.
    Aptuveni 40 gadu vecumā sievišķo hormonu līmenis organismā pakāpeniski samazinās. Lielai daļai sieviešu tas nerada subjektīvus traucējumus. Tas ir saistīts ar kopējo organisma psihisko un fizisko veselību, tostarp pietiekamu šūnu nodrošinājumu ar nepieciešamajām barības vielām. Tomēr 10-15% sieviešu menopauzes simptomi ir smagi:
• karstuma viļņi, svīšana, īpaši naktī, miega traucējumi, pastiprināts nogurums;
• garastāvokļa svārstības, pastiprināta emocionalitāte – dusmīgums, dusmu slāpēšana, neapmierinātība ar apkārtējiem (sieviete netiek galā ar savām emocijām);
• vielmaiņas traucējumi (ķermeņa masas palielināšanās).

Fitoestrogēni
     Lai atjaunotu hormonālo līdzsvaru, ir ļoti svarīgi uzņemt fitoestrogēnus – augu valsts sastāvdaļas, kuru ķīmiskās struktūras ir līdzīgas estrogēniem. Fitoestrogēni saistās ar estrogēnu receptoriem šūnās, un tās spēj veikt savu darbu. Pazīstamākie fitoestrogēni ir sojas izoflavoni un linsēklu lignāni. Ļoti daudzos pētījumos pierādīts, ka sojas aktīvās vielas, tāpat kā linsēklu lignāni, jau 12 nedēļu laikā mazina karstuma viļņus, neizraisot dzemdes gļotādu slāņa (endometrija) sabiezēšanos. Sojas ekstraktam ir labvēlīga ietekme arī uz kognitīvajām funkcijām (uztveres asumu, atmiņu, domāšanu). Pētījumos ir pierādīta gan operatīvās, gan ilgstošās atmiņas uzlabošanās, gan tā saucamā psihiskā fleksibilitāte – spēja ātrāk pielāgoties mainīgajai ārējai videi. Lietojot sojas produktus (tofu sieru, sojas pienu), kognitīvās spējas uzlabojās gan sievietēm, gan vīriešiem. Lai gan vairākos medicīniskos rakstos sojas produktu nozīme Rietumu sieviešu uzturā ir noniecināta, tomēr sojas produktu nozīme nav pierādīta tikai attiecībā uz krūts vēžu risku samazināšanos. Pētījumā ar linsēklu lignāniem tika novērota sakarība: jo vecāka sieviete, jo izteiktāka ietekme uz pozitīvu emocionālo labsajūtu.
     Sojas izoflavoniem ir labvēlīga ietekme uz kaulu minerālu blīvumu un minerālu saturu mugurkaula skriemeļos, kardiovaskulārajiem riska faktoriem (kopējo holesterīnu un labo holesterīnu). Izrādās, ka hormonu aizstājterapijas (HAT) un sojas izoflavonoīda genisteīna ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu un kaulu minerālu blīvumu gūžas kaula kakliņā un muguras skriemeļos ir līdzīga.
     Interesanti, ka estrogēnu receptori sastopami gandrīz visās organisma šūnās. Tāpēc simptomi hormonu līdzsvara traucējumu gadījumā ir tik daudzveidīgi.

Organisma pulksteņmehānisms
     Tā kā organismā visas bioķīmiskās norises ir savstarpēji saistītas līdzīgi kā pulksteņa mehānismā, bieži vien ar kāda atsevišķa elementa (piemēram, tikai sojas produktu) lietošanu var būt nepietiekami, lai nodrošinātu līdzsvarotas organisma reakcijas. Tādēļ, ikdienas uzturu papildinot ar fitoestrogēniem, ieteicams padomāt arī par citām uzturvielām. Visvairāk vērtīgo uzturvielu cilvēks zaudē stresa apstākļos vai slimību gadījumos (īpaši C un E, B grupas vitamīnus, magniju, cinku un selēnu). Tie organisma šūnām nepieciešami ik dienu pietiekamā daudzumā. Pēc 40 gadu vecuma vielmaiņa pavājinās un daudzas uzturvielas organisms pats vairs nespēj sintezēt tik raiti kā 20 gadu vecumā. Piemēram, koenzīmu Q10. Tas ir ne tikai nozīmīgs antioksidants, bet, tāpat kā omega taukskābes, ir būtiska veselīgu šūnu membrānu sastāvdaļa.

Kā atvieglot menopauzes periodu
    Pierādīts, ka fitoestrogēni kopā ar pilnvērtīgu uzturvielu kompleksiem var palīdzēt atvieglot sievietes pašsajūtu menopauzes periodā. Pētījumā, kurā tika iesaistītas vairāk nekā 620 sievietes menopauzes periodā, sākotnēji 86% sieviešu atzīmēja, ka ar menopauzi saistītie simptomi būtiski vai ļoti smagi ietekmē dzīves kvalitāti (karstuma viļņi, svīšana, emocionālās, seksuālās un ar urināciju saistītās problēmas). Uzsākot lietot pilnvērtīgu ortomolekulāru uzturvielu kompleksu, simptomi pakāpeniski mazinājās, un pēc 4 mēnešiem jau 81% sieviešu sūdzību praktiski nebija vai tās nebija būtiskas.
    Domājot par savu veselību pēc 40-50 gadu vecuma, jāatceras, ka problēma nav tikai samazinātā estrogēnu līmeņa izraisītie simptomi. Dabiski gausāki kļūst daudzi organisma bioķīmiskie procesi. Koenzīma Q10, kas ir viens no spēcīgākajiem šūnu antioksidatīvajiem elementiem un izejviela šūnas enerģijas ražošanai, koncentrācija sirdī 40 gadu vecumā ir par 30% mazāka nekā 20 gadu vecumā, bet 80 gados vairs tikai 40% no Q10 līmeņa 20 gadu vecumā. Q10 sintēzei organismā nepieciešami B grupas vitamīni, vitamīns C un daudzas minerālvielas. Parasti Q10 ražošanai nepieciešamās izejvielas un mikroelementus uzņemam ar augu valsts uzturu.

Kā samazināt riskus
    Pieaugot vecumam, vājinās imūnās sistēmas spējas un paaugstinās audzēju risks, tādēļ pēc 40 gadu vecuma sabalansētai, mikroelementiem un vitamīniem pilnvērtīgai diētai (vairāk veģetārai) ir milzīga nozīme. Interesanti, ka tikai 1 ābols dienā samazina krūts vēža risku par 18%, salīdzinot ar grupu, kas neapēda 1 ābolu dienā (pētījums tika veikts 11 gadus un tika sekots 14 000 dalībnieku).
Ir pierādīts, ka samazināts folskābes līmenis rada paaugstinātu krūts vēža risku (pētīts 20 gadus 2000 pacienšu). Folskābes līmenis organismā samazinās, ja uzturā tiek uzņemts pārāk maz B grupas vitamīnu (maz augu valsts produktu, īpaši graudaugu). Arī vairākas zāles, tostarp kontraceptīvie līdzekļi, samazina folskābes līmeni organismā.
     Krūts vēža risku samazina vairākas augu valsts aktīvas vielas, piemēram, krustziežu dzimtā (brokoļos, kāpostos) esošais sulforafāns, linsēklu lignāns, beta karotīni un likopēns. Kombinācija “karotinoīdi plus omega 3 taukskābe DHS” samazina krūts vēža risku par 48%.
Tā kā sievietēm ar krūts vēzi, salīdzinot ar kontroles grupu, atrod paaugstinātus oksidatīvā stresa marķierus, profilaksē liela nozīme ir antioksidantiem, tostarp vitamīniem C, E, cinkam un selēnam pietiekamās devās.
     Sākoties novecošanās procesiem, ieteicams pievērst uzmanību omega 3 un omega 6 taukskābju proporcijai diētā, palielinot omega 3 taukskābju uzņemšanu ar zivīm, zivju eļļu, linsēklu eļļu.

Pareizas diētas svarīgums
     Veicot zināmas korekcijas ikdienas uzturā, pārejot no ogļhidrātiem bagātas (maize, cukurs) un piena vai gaļas diētas uz vairāk veģetāru diētu un nodrošinot sevi ar ikdienā nepieciešamajām mikrouzturvielām (kuru galvenais avots ir augu valsts produkti), var panākt būtisku veselības uzlabošanos. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja organismā jau ir kādi hroniski iekaisīgi procesi vai vielmaiņas traucējumi, piemēram, paaugstināts cukura līmenis, tā sauktā aknu aptaukošanās vai artroze. Tomēr veselīga diēta šajā gadījumā ir terapeitisks pasākums, tādēļ, pirms veikt diētas korekcijas, vajag konsultēties ar diētas jautājumos zinošu ārstu.

Raksts publicēts žurnālā HAIR&BEAUTY profesionāļiem, 2019 oktobris-novembris