Maija sākumā Rīgā notika ķīmiķes analītiķes un koloristes tehnoloģes, bestselleru “Koloristika blondīnēm” un “Koloristika brunetēm” autores Jūlijas Burnusovas apmācību kurss.

Žurnāls "Hair&Beauty" apmeklēja vairākas kursa “Koloristika pieaugušajiem” nodarbības un uzdeva jautājumus kursa autorei un Iļjam Potapovam (Maskava).

Daudzi uzskata, ka ķīmija un fizika ir visai garlaicīgas lietas, bet kāda tām ir saistība ar cilvēkiem, kuri risina estētiskus uzdevumus? Izrādījās, ka viss ir pilnīgi otrādi. Tas ir bezgala interesanti. Seminārs pārspēja visas gaidas. Mēs aprunājāmies ar Jūliju pārtraukuma laikā.

Jūlija Burnusova

Vai jūs varētu īsi formulēt, kam ir paredzēts jūsu kurss? Par ko tas ir?

Mans kurss ir paredzēts zinātkāriem frizieriem, kuri nebaidās uztvert sarežģītu informāciju, tiem, kuri jau zina, “ko paņemt un ar ko sajaukt”, bet ļoti vēlas saprast, “kādēļ un kāpēc”.

Cilvēkiem es izskaidroju notiekošos ķīmiskos procesus. Tas ļaus dziļāk izprast krāsošanas procesa būtību un visu, kas saistīts ar krāsas izcelsmi un iedarbību uz matiem.

Es vēlos, lai cilvēki, kuri ir atnākuši uz manu kursu, iemācītos saprast visa notiekošā ķīmisko un fizisko būtību. No kā sastāv krāsas? Kā krāsa veidojas molekulārajā līmenī? Es mācu saprast un draudzēties ar mūs aptverošo ķīmiju.

Jūlija, kā jūs kļuvāt par tik ķīmiski “apbruņotu” frizieri?

Visi mani priekšteči četrās paaudzēs – vecmammas, vectēvi un vecāki – bija ķīmiķi, bet dažādās specializācijās. Ķīmijas zinātnē ir ļoti daudz virzienu. Bet nevajag domāt, ka ķīmiķa izglītība cilvēku noteikti padarīs par prasmīgu frizieri. Piemēram, cilvēks ir beidzis ķīmijas un bioloģijas fakultāti, lieliski pārzina olbaltumvielas un dzīvo matēriju, bet viņam nav sapratnes par neorganisko un organisko ķīmiju – par to, kas ir saistīts ar polimēriem, pigmentiem u.c. Man paveicās, jo vecāki nodarbojās ar dažādiem ķīmijas virzieniem, un es izaugu šajā vidē.

Kāda ir jūsu apmācības koncepcija? Jūsu pasniegšanas stils un pieeja tēmai manāmi atšķiras no visa, ko mums līdz šim ir nācies redzēt.

Profesionāļa izaugsmes posmi līdzinās cilvēka pieaugšanai. Kad profesionālis “piedzimst”, viņš, tieši tāpat kā mazs bērns, iziet noteiktus attīstības posmus profesijā. Pirmajā posmā mēs vienkārši vērojam un uzsūcam informāciju, vadāmies pēc pieredzējušāku kolēģu izveidotajiem noteikumiem. Daudzi paliek šajā posmā uz visiem laikiem. Tas nav slikti vai labi, tā ir viņu apzināta izvēla.

Savukārt cilvēki ar zinātkāru un urdīgu prātu sāk uzdot jautājumus. Jautājumi ir otrais pieaugšanas posms. Mēs pārejam uz meklējumu un atbilžu iegūšanas stadiju. Mazs bērns seko mammai un jautā, kāpēc ūdens ir slapjš, kāpēc pūš vējš? Gadās, ka mamma saka: “Liec mani mierā! Ņem datoru un spēlējies.” Tieši tāpat mūsu meistari un tehnologi seko zīmolu pārstāvjiem un saka: “Jūsu izveidotajai līnijai bija rebrendings. Kas izmainījās?” Mūsu meistari noteikti uzdos šos jautājumus.

Ja speciālists ir ļoti zinātkārs, bet pastāvīgi uzduras neatbildētu jautājumu sienai, viņš var degradēt līdz pirmajam posmam un eksistēt tajā.

Pavisam cita lieta, ja viņš iegūs zināšanas, kuras dos viņam kaut kādu dzenuli. Nevis vienkārši jaunus noteikumus, bet noteikumu izskaidrojumu, to varietāti. Šādā gadījumā profesionālis pāries pastāvīgu lēmumu pieņemšanas stadijā, pamatojoties uz tām zināšanām, kuras viņš ieguva. Te ir svarīga zināšanu kvalitāte – nevis primitīvais А+B=C, bet notiekošā izskaidrojums. Matu krāsošana nav gleznošana, te nevar iztikt bez ķīmiskajiem aspektiem.

Nodarbības laikā jūs minējāt skaitļa “11” noteikumu, par ko bija runa?

Kursa laikā es vienmēr sniedzu zināšanas par bāzes koloristiku. Koloristikā ir ļoti daudz noteikumu. Piemēram, “krāsa krāsu nebalina” vai “nevar balināt ar krāsas palīdzību un iegūt auksto toni” (ir domātas standarta permanentās krāsas).

Vēl ir “skaitļa 11 noteikums”. Tas tiek izmantots, lai iegūtu vēlamo toni un izvairītos no nevēlamām krāsu niansēm. Mati nav balta papīra lapa, bet gan organiska olbaltumu matērija, kura jebkurā gadījumā izpaudīs dabisko krāsu, jo tā satur pigmentu. Mēs neuzklājam krāsu uz baltas papīra lapas, un šī krāsa nav akvarelis. Tāpēc, lai izvairītos no nevēlamām niansēm, ir jāveic krāsas korekcija. Katram zīmolam ir korektori – mikstoņi, ar kuru palīdzību var koriģēt nevēlamo rezultātu, pamatojoties uz vēlamo rezultātu. Mēs to aprēķinam pēc skaitļa 11 noteikuma, kur 11 ir vēlamā rezultāta tonis = cik centimetru korektora ir jāpievieno krāsai.

Jums uz galda stāv trauki ar krāsainiem šķīdumiem. Kam tie ir domāti?

Man ļoti patīk ķīmiskie eksperimenti. Pirmajā dienā bija ļoti daudz trauciņu. Eksperimenti uzskatāmi parāda, par ko es runāju, palīdz apstiprināt teikto. Tūlīt es ar divu kolbiņu palīdzību rādīšu, kā notiek absorbcijas process. Es skaidrošu, cik svarīgi ir aizpildīt bioloģisko matēriju ar to, ko mēs tai atņēmām. Daba necieš tukšumus, tā tiecas aizpildīt tos. Ja matiem neveiks repigmentāciju, tie absorbēs netīrumus no apkārtējās vides. Tā ir ļoti interesanta pieredze.

Iļja Potapovs, "KLOTO" akadēmijas radošais direktors, Sanktpēterburga, Krievija

Iļja, jūs esat pasniedzējs, strādājat personīgajā akadēmijā – ko jūs darāt šajā seminārā?

Es, tāpat kā visi pārējie, atbraucu mācīties. Bet, tā kā mans galvenais darbības veids ir griezumu apmācīšana, mēs nolēmām izveidot Rīgas grupai bonusu – griezumu.

Es dzirdēju, cik kaislīgi jūs stāstījāt par Jūlijas Burnusovas grāmatu. Kāpēc?

Apmācībām vienmēr ir jābūt nobeigtām. Nobeigumam ir vajadzīgi resursi. Šajā gadījumā resurss ir fundamentāla grāmata, kuras autore ir Jūlija. Ir loģiski, ka apmācību beigušajiem ir jāfiksē informācija. Šim nolūkam arī ir vajadzīga grāmata.

Ar ko apmācība pie Burnusovas atšķiras no citu pasniedzēju kursiem?

Parasti krāsošanas apmācības pamatā ir zīmoli. Lielākā daļa koloristu, kurus mēs varam pieminēt, ir “produktu” koloristi. Būtībā tie ir cilvēki, kuri ir izaudzināti vienai vai otra zīmola ietvaros, kuri ir apmācīti dziļi un labi, bet viņi vienmēr paliek ierastajos rāmjos.

Zīmola uzdevums ir nevis iemācīt un paskaidrot, kas notiek, bet parādīt cilvēkam, kā lietot zīmola produktu un pārdot viņam šo produktu. Tāpēc parastie pasniedzēji pamatojas uz zināmu “produkta” stāstu, pēc personīgās pieredzes savāc praktiskās komponentes, sajauc to kopā un iegūst mums ierastās apmācības. Tas nav slikti, jo rezultātā tiek iegūta konkrētu zīmolu praktiskā atstrāde.

Izklausās pēc problēmas...

Lieta tāda, ka šīs praktiskās komponentes tiek jauktas uz labu laimi. Meistari krāso daudzas reizes, viņiem viss izdodas. Tas tiek pozicionēts kā pareiza pieeja. Turklāt atbilde uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā “kāpēc?” un “kādēļ?” netiek sniegta. Ja jūs šādam meistaram pajautāsiet, kāpēc jūs tā darāt, atbilde būs: “Mani tā mācīja. Es izmēģināju, un tas darbojas.” Bet krāsošana ir sarežģīts process, tajā ir gan fizika, gan ķīmija, gan daudzas citas lietas.

Cik unikāla ir šajā kursā sniegtā informācija?

Pašlaik Jūlija ir vienīgais kompetentais cilvēks mūsu jomā. Viņai ir akadēmiskās zināšanas un milzīga praktiskā pieredze. Iespējams, ka viņas unikālā informācija nav vajadzīga visiem, varbūt ievērojamai daļai cilvēku pietiek ar “zīmola” apmācībām. Bet īstiem profesionāļiem, kuri uzskata sevi par koloristiem, tas ir jāzina. Lai veidotu krāsas, ir jāsaprot. Lai saprastu, ir jātiek skaidrībā ar jautājumu. Lai tiktu skaidrībā, ir vajadzīga Jūlija Burnusova.

Galu galā, agrāk mēģinājumi atrast šāda veida informāciju bija saistīti ar ķīmijas mācību grāmatām. Bet informācijai no mācību grāmatām nav nekāda sakara ar matiem, savukārt te tā ir iesaiņota pareizos vārdos un formā, kura ir piemērota parastam frizierim.

Publicēts žurnālā "HAIR & BEAUTY profesionāļiem" 2019(8), jūlijs-augusts

 Fotogrāfijas no koloristikas kursa Rīgā, organizātors "Beauty Market"