Ir pagājis laiks, kad salona speciālists strādāja salonā, noslēdzot darba līgumu. Pašreizējā ekonomiskā situācija un nodokļu politika skaistumkopšanas nozarē Latvijā ir ļoti neizdevīga, lai salona vadītājs slēgtu darba līgumu ar meistaru. Šodien vērojama tendence, ka salons ārēji it kā nemainās, bet iekšējā „virtuve” ir pilnīgi citāda. Tas pārvēršas par pašnodarbinātu speciālistu komandu, kas savus pakalpojumus sniedz zem viena jumta: katrs meistars kļūst par uzņēmēju un savā ziņā arī par biznesmeni.
No juridiskā viedokļa, meistars var sniegt pakalpojumus, ja ir reģistrējis savu saimniecisko darbību. Tas var būt uzņēmums, kas tiek iekļauts Komercreģistra datu bāzē, – individuāls uzņēmums (IU) vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Meistari parasti izvēlas reģistrēties VID kā fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību. Un tad sākas neskaidrības ar nodokļu maksāšanu. Reģistrēties VID nav grūti (to var izdarīt elektroniski vienas dienas laikā, ja ir elektroniskais paraksts), bet, lai saprastu, kādi nodokļi un cik lielā apmērā jāmaksā, ir jāzina likumi. Mācību centros, kur sagatavo skaistumkopšanas speciālistus, to nemāca vai arī iegūtās zināšanas par nodokļiem neattiecas uz pašnodarbinātajiem. Praktiski meistaram pašam ir jāizpēta likumi par nodokļiem (!) vai jāalgo grāmatvedis (papildu izmaksas!), vai jākonsultējas VID.
Kas jāzina
Trešais modelis ir patentmaksa. Tas ir vienreizējs maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas. Patentmaksas apmērs ir 100 eiro mēnesī tiem, kas strādā Rīgā, un 50 eiro pārējiem.
Katrai no iespējām ir savi ierobežojumi, nianses un priekšrocības. Nevar viennozīmīgi pateikt, kurš no nodokļu modeļiem ir izdevīgāks. Atkarībā no darba apjoma un specifikas katrs var izvēlieties sev piemērotāko.
Dokumentu apjoms, uzskaites veids un laika patēriņš ir tieši saistīts ar izvēlēto nodokļa modeli (skat. 1. punktu). Lai gan uzskata, ka saimnieciskās darbības veicējam grāmatvedība ir ļoti vienkārša, bieži vien meistars nespēj patstāvīgi un pareizi aizpildīt saimnieciskās darbības žurnālu un aprēķināt nodokļus. Tāpēc ir jāizlemj, vai to darīsiet pats vai arī jāmeklē palīgi.
Pašnodarbinātajam reizi ceturksnī VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) jāsniedz atskaite “Pārskats par izlietotiem kvītīm” un “Pašnodarbinātā ziņojums” un reizi gadā fiziskas personas gada deklarācija ar pielikumu par saimniecisko darbību. Ne vienmēr minētās atskaites ir obligātas (skat. 1. punktu). Piemēram, ja esat patentmaksātājs, tad reizi ceturksnī jāsniedz tikai atskaite par kvītīm un laicīgi jāpieteicas būt par patentmaksātāju.
Ja iepriekš VID nesavlaicīgai atskaišu sniegšanai nepievērsa īpašu uzmanību (bija tikai brīdinājumi), tad tagad, lai atvieglotu nodokļu inspektoru darbu, VID plāno pāriet uz automātisku soda naudas aprēķināšanu par kavēto atskaišu un deklarācijas iesniegšanu. Soda apmēru nosaka Administratīvais kodekss. Piemēram, ja nokavējums (nodokļu deklarācijas iesniegšana) ir mazāks par 15 dienām, tad minimālais soda naudas apmērs nepārsniedz 70 eiro. Ja nokavējums pārsniedz 30 dienas, tad maksimālais soda naudas apmērs ir 700 eiro. Papildus soda naudai būs jāmaksā nodoklis un nokavējuma procenti.
Sniedzot pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, meistaram ir iespēja gūt lielākus ieņēmumus un attīstīt savu privātpraksi. Savukārt, tā ir atbildība gan pret klientiem, gan salonu un valsti.
Tuvākā apmācība (LV / RU)>>